Sveču liešana. Ko tu zini par medu un citiem biškopības produktiem?

6. februārī senajās gadskārtu tradīcijās tiek atzīmēta Sveču diena. Tā vairāk bija sieviešu svinamā diena, kurā tika veikti dažādi rituāli saistībā ar gaidāmo pavasari. Pavasara un Saules saukšanas diena, kas saistās ar gaismu un prieku, ar sevis un dabas modināšanu. Tā tiek dēvēta arī par vienu no Māras dienām, par Ziemas Māras dienu vai par Vēja dienu, kas parāda dabas norišu kustību uz priekšu.

Februārī mēs atzīmējam Meteņus – tā ir metu mešana, plānu radīšana nākamajam periodam, lai tie rastu iemiesojumu fiziskajā plānā. Tieši 6. februārī ir viduspunkts, augstākais punkts starp ziemas saulstāvjiem un pavasara saulgriežiem.

Sveču dienā ierasta bija sveču darināšana, tās parasti darināja kaut kam īpašam. Par to, kādas sveces šajā vakarā darinājām mēs un kādam nolūkam – nedaudz vēlāk.

Šajā dienā arī godina bites – Dieva kalponītes. Tās tiek uzskatītas par Dieva sūtnēm māriskajā pasaulē. Dedzinot vaska sveces, mēs ar uguns palīdzību nododam savu vēstījumu dievišķajam plānam. Turklāt, bites mums arī daudz ko māca, kā būtu jādzīvo uz zemes – strādīgumu, garīgumu un sadarbību līdz pat pašaizliedzībai. Bišu strops – tās ir gan mājas, gan patvērums, gan darbnīca, gan baznīca.

Uz šo sarunu vakaru uzaicinājām Elgu Sulutauru. Viņa ar bitēm kopā ir vairāk kā 30 gadu, jau 17 gadu vada savu veikaliņu “Bišu bode”, Rīgā, Kr. Barona ielā 51, pagrabiņā. Kad Elga mums stāstīja par bitēm un to dzīvi, visas kā viena atzinām, ka, ja līdz šim bijām domājušas, ka kaut ko par tām zinām, tad izrādījās, ka praktiski neko. Pacentīšos Elgas stāstīto nodot arī jums. 

Kad Elga daudzus gadus atpakaļ noprecēja biškopi, tad dzīve apgriezās otrādi, viņa sāka pievērsties biškopībai, kas nekādā mērā nebija saistīta ar iepriekšējo profesiju. Kad jau bija piedzimuši bērni, viņai iedzēla bite. Sākās anafilaktiskais šoks. Nācās meklēt medicīnisko palīdzību. Pēc tādas pieredzes bija skaidrs, ka pie bitēm iet vairs nevarēs, tādēļ Elga ģimenes biznesā uzņēmās visu, kas saistās ar biškopības produktu sagatavošanu un tirdzniecību. Esot arī saņēmusi pretpotes pret bišu indi (tas ir līdzīgi kā, piemēram, pote pret ērču encefalītu). Dzīves laikā vēl dažas reizes esot iedzēlusi bite, kas arī nav bijis vienkārši, jo ir pat nācies tikt reanimētai. Elga nosmaida, ka viņai vēl esot paveicies, ka sadzēlusi tikai pa vienai bitei katrā reizē, jo kas to lai zina, kā tas tādā gadījumā būtu beidzies. Esot zināmi arī letāli iznākumi, tā kā ar to neesot nekādi joki.

Tagad par pašām bitēm, kas gan neesot viņas draudzenes, kā Elga nosmej.

Bite ir pilnīga veģetāriete. Tā ir vienīgais kukainis, kura saražoto cilvēks patērē pilnīgi visu. Bites dzīve ir ļoti interesanta. Interesanta ir arī tās uzbūve. 

Vienā bišu saimē, kas dzīvo kopā vienā stropā, ir apmēram 30 līdz pat 50 tūkstošiem bišu, kur absolūtais vairākums ir meitenes. Saimē ir noteikta stingra hierarhija, viss notiek pēc stingra reglamenta. Ir darba bites, sargi, būvnieki, ir arī vīriešu kārtas pārstāvji, kas saucas trani. Tie pēc savas uzbūves ir lielāki, spalvaināki. Ir viena bišu māte, bišu karaliene.

Bites pašas jūt un regulē sava stropa lielumu. Galvenā, kas visu nosaka, ir bišu karaliene. Vienu reizi gadā, vasarā, viņa ar tranu baru izlido no stropa, lai 3 kilometru augstumā veiktu kāzu deju, kur trani sacenšas par to, kurš ir tas vislabākais. Tā vienu reizi gadā bišu māte tiek apaugļota. Pārējo laiku tā dzīvo stropā, kur visu vasaru dēj olas. Vienā reizē tiek izdētas līdz pat 2000 oliņu, kas tiek īpaši uzpasētas. To dara īpašie apčubinātāji, ķemmētāji, glaudītāji, kas pieskata gan bišu māti, gan izdētās oliņas. 

Tiek būvētas šūnas, kurās tiks ievietoti un attīstīsies jaunie bišu mazulīši. Traniem paredzētās šūnas ir daudz lielākas par darba bites šūnām. Trani stropā ir apmēram viens tūkstotis, kas nestrādā, tie ir liekēži. Vasaras beigās viņi no stropa tiek vienkārši izraidīti, izgrūsti ārā, uz pavasari paliek tikai neliela daļa.

Vai jūs zināt, kā piedzimst darba bite, bet kā trans? Izrādās, ka šajā procesā noteicošā ir pārtika! Kad no oliņas izšķiļas bišu bēbītis, tas tiek barots ar peru pieniņu. Ja pieniņu saņem daudz, tad rodas jauna bišu mamma, jauna karaliene. Vienā stropā nevar dzīvot divas mammas, jaunā mamma savāc sev jaunu baru un izspieto no stropa. Lai tas nenotiktu, ja nav tāda plāna, biškopis šo lieko mammu nospiež.

Bite sastāv no ļoti komplicētas galvas, tai ir divas milzīgas acis, un vēl trīs mazas actiņas ir galvas augšpusē, tātad, kopā bitei ir piecas acis. Tas ir vajadzīgs tādēļ, lai spētu aptvert lielāku lauku. Izlidojot no stropa, bite precīzi nofiksē vietu, kur būs jāatgriežas, nofiksē savu stropu, lai nesajauktu to ar blakus esošo. Tā spēj lidot gan uz sāna, gan pat otrādi. Galvā bitei ir snuķītis, lai no zieda varētu savākt nektāru. Kā jau zinām, bite nevāc medu, bet gan nektāru. Medus rodas vēlāk, pēc nektāra pārstrādes.

Bitei ir seši pāri kājiņu, kas noder, lai savāktu ziedputekšņus un pārnēsātus tos no viena zieda uz otru. Dzelonis ir tikai darba bitei, tranam dzeloņa nav, tas nedzeļ. Karalienei ir dzelonis, bet viņa to neizmanto, jo no stropa praktiski ārā neizlido. Ja stropā piedzimst vairākas karalienes, tad esošā izmanto dzeloni, lai otru māti nodzeltu.

Bišu māte ir divas reizes lielāka par darba biti. Lai varētu to stropā atpazīt, biškopis to marķē (kā tas ir redzams bildē), katru gadu citā krāsā, lai varētu zināt, cik veca tā ir. 

Darba bites mūžs ir tikai viens mēnesis, tā praktiski neguļ, dzīve ir ļoti intensīva, paiet strādājot. Ja bite aiziet gulēt (ziemas periodā), tad bites mūžs ir ilgāks, pavasarī tā izlido atkal. Vasaras bite dzīvo mazāk. Turpretī bišu māte dzīvo ilgāk, 4 līdz 5 gadus. Bišu māte arī ir noteicošā, cik attiecīgā saime būs ienesīga. Kopā ar darba bitēm notiek stropa sadzīves regulēšana.

Bitēm ir daudz dažādas sugas. Mūsu, ziemeļu, Latvijas krūmu bites ir daudz niknākas, jo vasara ir īsa, dzīve ir ļoti intensīva. Vēl ir, piemēram, kaukāza, itālietes, čehu bites, kas arī nosaka, cik tās ir aktīvas, niknas vai mierīgas, cik tās būs medu nesošas.

Latvijas biškopji, kas ar to nodarbojas profesionāli, iepērk arī dažādas ārzemju bišu sugas, lai medus pienesums būtu lielāks. Elga stāsta, ka saimniecībā esot bijuši pat līdz 300 stropiem, kas ir viena no lielākajām saimniecībām Latvijā.

Bitēm nākas pacīnīties arī ar parazītiem. Tās apdraud ērcītes. Bites savu māju ir uzbūvējušas ļoti tīru, sterilu. Izrādās, ka sterilitāti nodrošina propoliss.

Kā rodas medus? Bite savākto nektāru izlaiž caur kuņģīti, tad tas tiek izlaists ārā pa snuķīti, ievietots šūnās. Bite saražo 3 līdz 4 reizes vairāk medus, nekā spēj patērēt. Vienā sezonā viens bišu strops saražo 10 – 20 kg medus, ir arī rekordsaimes, kas spēj saražot pat 80 – 100 kg medus, bet tas var notikt tikai ļoti piemērotos apstākļos.

Monoflors medus – tas ir medus no viena veida auga. Bitei nevarēs ieskaidrot, ka jāvāc medu, piemēram, tikai no liepām. Tādēļ bišu mājiņas tiek pievestas klāt pie attiecīgajiem ziediem, pirms tam stropus attiecīgi sagatavojot. Stropus ved naktī, kad visa saime ir atgriezusies mājās. Saulainā dienā pietiek pat ar 3 – 4 stundām, lai savāktu medu. Bite tālāk par 5 kilometriem nelido.

Latvijā ir pieejams medus no visdažādākajiem augiem. Ir daudzi augi, kas neizdala nektāru, piemēram, magonei, tulpei, arī rozei nav nektāra.

Medu var iegūt no visneiedomākajiem ziediem. Piemēram, ir pūpolu medus. Ir arī latvāņu medus, kas ir ļoti brīnišķīgs.

Medū ir ļoti daudz ziedputekšņu. Ja medū pēc pārbaudes atklāj kāda konkrēta zieda ziedputekšņus, kas ir vismaz 50 %, tad medu attiecīgi var nosaukt tā zieda vārdā.

Bite medu vāc ar snuķīti, bet ziedputekšņus tā saripina ar kājiņām. Lai savāktu ziedputekšņus, biškopis pie ieejas novieto šauru eju, kas ir tieši bites resnumā. Lienot cauri, ziedputekšņi nobirst pirms stropa ieejas, kur tie tiek savākti. Lai iegūtu 1 tējkaroti medus, bitei ir jāveic vismaz 100 izlidojumi!

MEDUS UN TĀ VEIDI

Monoflorais medus ir vērtīgs kādam konkrētam mērķim. Medum piemīt attiecīgā auga īpašības. Medu katru gadu nevar iegūt, lai būtu nektārs, ir jābūt ne tikai ziediem, bet arī attiecīgam gaisa mitrumam un temperatūrai.

Liepu medus ir gaišs, to lieto pie augšējo elpceļu iekaisumiem, pie saaukstēšanās.

Griķu medus ir tumšs, tam ir īpatnēja smarža (smaka). Tas ir tādēļ, ka šis medus ir ļoti bagāts ar 2 un 3 vērtīgo dzelzi. Tāds medus der mazasinībai un samazina nervu spriedzi, labs nervu veselībai. Nededzina kuņģi, kas būs aktuāli daudziem, kas šī iemesla dēļ medu nevar lietot.

Rapšu medus izskatās pilnīgi balts, kā tauki. Tas ļoti ātri kristalizējas. Tajā ir gan glukoze (90 %), gan fruktoze – abi labie cukuri. Labs enerģijas atjaunošanai. Tiem, kam ir cukura diabēts, loti ieteicams, jo maz fruktozes. To ieteicams lietot pie tējas, kafijas kā saldinātāju. Pārējos medos fruktoze un glukoze ir apmēram vienādās daļās.

Arī  no pūpoliem iegūtais medus ir balts, ar izteikti maigu garšu. Zied arī ozoli, no kuriem arī tiek savākts medus! Pieneņu medus ir ar izteikti skaistu dzeltenu krāsu un smaržu. Pavasara medus – no augļu kokiem, tas ir ļoti spēcinošs. Vērtīgs ir meža medus, piemēram, no priežu un egļu pumpuriem. Priežu ziedputekšņi ir gandrīz balti. Purva medus – ar izteiktu vaivariņu smaržu, īpatnēja meža purva garša.

Viens no medus karaļiem – tas ir viršu medus. Bagātīgs aromāts, ļoti bagāts ar vitamīniem un minerālvielām. Nierēm, urīnpūslim, prostatai der. Tiek dēvēts par vīriešu medu.

Neviens medus nav ne labāks, ne sliktāks viens par otru, katrs ir attiecīgajai vajadzībai. Jo tumšāks medus, jo bagātāks. Gaišie medi ir saldāki. Katrs var izvēlēties atbilstoši savai gaumei. 

Visas bijām ļoti priecīgas, ka daudzus no šiem produktiem bija iespēja arī apskatīt, pasmaržot un, galvenais, nogaršot, jo ne jau visu veikalā mēs dažādu iemeslu dēļ noprovējam.

Parasti bites medu vāc šūnās. Tad notiek medus nogatavināšana, bites to ar saviem spārniņiem vēdina, jo medū ir ļoti daudz mitruma. Nogatavināšana notiek 1 – 2 nedēļas. Kad bites šūnu aizvāko, tas nozīmē, ka medus ir gatavs.

Pavasarī šad tad gadās, ka bitēm tiek noņemts nenogatavināts medus. Ja medus sāk rūgt, tas nozīmē, ka nav nogatavināts.

Gatavā medus rāmīši tiek izņemti no stropa un ievietoti sviedē, medus tiek izsviests. Izņēmums ir viršu medus, kas tiek savākts pēc citas tehnoloģijas, jo ir ļoti blīvs, no sviedes to nevar izsviest. No šūnām viršu medus tiek izgriests, ielikts speciālos audumos ar hidrauliskās spiedes palīdzību. Tādēļ viršu medus nekad nekristalizēsies, jo iekšā ir gaisa burbulīši. Gatavojot medu pēc šīs tehnoloģijas, tajā ir ļoti daudz ziedputekšņu un bišu maizes, tā sastāvs ir vērtīgāks. Arī ieguves process ir dārgāks, līdz ar to, medus ir dārgāks.

Atbildot uz jautājumu, kā zināt, kāds medus būs kvalitatīvs pircējam, Elga stāstīja, ka, ja uz burciņas ir Latvijas biškopības biedrības uzlīme, kā arī biškopja vārds un adrese, kontakti. Biškopis atbild par medus kvalitāti. Par to atbild arī tirgotājs. Piemēram, lielveikalos piedāvāto medu, ko piedāvā lielie izplatītāji, viņi neražo, viņi to tikai fasē, tādēļ pircējs nevar būt pārliecināts, ka tas tiešām ir Latvijas medus, jo var būt arī iepirkts, piemēram, Ukrainā. Katram sava izvēle jāizdara pašam, ko lietot savai veselībai.

CITI BIŠKOPĪBAS PRODUKTI

Ziedputekšņi – vērtīgi gan endokrīnajai sistēmai, gan kuņģa un zarnu trakta darbībai, tajos ir olbaltumvielas, taukvielas, ogļhidrāti, A vitamīna ir 20 reizes vairāk kā burkānos. Bez vitamīniem un taukiem ir arī hormoni, tādēļ pusaudžu vecumā nevajadzētu lietot. Uzlabo apetīti. Vislabāk lietot kursa veidā, apmēram 3 nedēļas ilgi, divas reizes gadā - pavasarī un rudenī. Lietot tukšā dūšā 1 ēdamkaroti. Jācenšas ilgāk paturēt mutē, tā tie labāk izšīst un uzsūcas. Var lietot arī izšķīdinātus siltā ūdenī, bet arī šo šķīdumu ir vēlams paturēt kādu laiku mutē. Ieteicams izlietot sezonas laikā, nākamajā gadā pirkt svaigus. Var mēģināt arī samalt. Nebērt uz putrām, nejaukt citos produktos, jo zūd vērtība.

Ne visi biškopji ar ziedputekšņu vākšanu nodarbojas, jo process ir ļoti darbietilpīgs, tie ir jāsavāc katru vakaru, tad speciālā temperatūrā jāžāvē.

Medus ir tas produkts, ko, ieliekot mutē, tas uzreiz nonāk asins sastāvā.

Bišu maize. Kad bite nonāk stropā ar visiem ziedputekšņiem, viņa tos ieliek šūnā, klāt pieliekot dažādus fermentus, arī medu. Tad šī masa sāk rūgt, un izveidojas jauks produkts, kas saucas bišu maize. To var salīdzināt, ja ziedputekšņi ir piens, tad bišu maize ir kefīrs. Bižu maizē ir vēl papildus vitamīni pie tiem, kas jau bija ziedputekšņos. Klāt nāk D grupas vitamīni. Bišu maizi arī var lietot kursa veidā, pietiek ar 1 tējkaroti dienā. Tajā ir arī alfa un beta karotīns, kas ir ļoti labi redzei. Bišu maizi arī jācenšas ilgāk turēt mutē, lai labāk uzsūktos. To ir iecienījuši sportisti, jo tā dod papildus enerģiju un spēku.

Bišu maizi taisa tikai ziemeļu bites, piemēram, Ķīnā bites bišu maizi netaisa.

Tagad tiek ražotas arī dažādas bišu maizes pastilas, piemēram, ar upeni, ar smiltsērkšķi. Tas vairāk ir tiem, kam šis vērtīgais produkts ne visai garšo.

Brīnišķīgi ir dažādi medi ar svaigām ogām vai ogu pulveri. Ogas ir attiecīgi sagatavotas iepriekš un nebojāsies. Brīnišķīgi garšo medus ar upenēm, pīlādžiem, smiltsērkšķiem. Ar svaigām ogām medum ir nesalīdzināmi labāka garša, nekā kad pievieno pulveri.

Piedāvājumā ir arī medus konfektes, piemēram, ar cidoniju. Tas viss tiek darīts, lai “noķertu” ar veselīgiem produktiem arī pircējus, kam vienkāršs medus negaršo. Medus produktus nevar pārdozēt, jo visu, kas ir lieks, organisms izvada ārā.

Karaliskā želeja jeb Peru pieniņš – tas ir trešais no biškopības produktiem, ko iegūst bez medus. To bite arī ražo pati ar dziedzerīšiem. Tas ir kā balta želeja, nedaudz ar skābenu garšu. Tādu, kāds tas ir, cilvēks izmantot nevar, jo šī želeja ļoti ātri bojājas, ļoti uzsūc no apkārtējās vides mitrumu, tā tūlīt ir jāliek saldētavā. Tādēļ to žāvē ar aukstumu (liofilizācija vai kriožāvēšana) un liek kapsuliņās, un to jau cilvēks var izmantot. Kapsulas lieto tikai kursa veidā – 20 dienas, tādus var taisīt 2 reizes gadā. Kapsulu paliek zem mēles. Tas ir unikāls produkts, kas bagāts ar olbaltumvielām, šķeltiem ogļhidrātiem, vitamīniem, mikroelementiem, cinku, dzelzi, sēru, kalciju, PP vitamīnu. Tas der cilvēkiem, kam ir ļoti zema imunitāte, novājināts organisms, der pēc antibiotiku lietošanas, jo tajā ir gan piesātinātās, gan nepiesātinātās aminoskābes. Tajā ir gamma globulīns, kas veicina jaunības saglabāšanos, jo veicina skābekļa piesaistīšanu šūnām.

Pieaugušam cilvēkam ir nepieciešamas 200 vai 300 mg kapsulas (atkarībā no ķermeņa svara). Der, ja ir visdažādākās locītavu problēmas, locītavu deformācijas. Vietējais dopings sportistiem. Māmiņām – laktācijas periodā labi, vīriešiem – potencei.

Vēl bite ražo divus būvmateriālu produktus – vasku un propolisu. Propolisu bite neražo, bet savāc no pumpuriem – priede, papele, bērzs. To bite nes mājās, lai uztaisītu sterilu vidi. Ar propolisu tiek dezinficēts gan pats strops, savietojot to visos stūros, šuvēs, gan arī ar to bites izklāj arī medus rāmi. Kad medus tiek aizvākots, ja to neviens nesabojā, tas var stāvēt pat simts un divsimts gadu un nebojāties.

Ja, piemēram, stropā ir iekļuvusi pele, tad tā tiek nodzelta, un, tā kā bites no peles beigtā ķermeņa nekā nevar atbrīvoties, viņas to mumificē, iebalzamējot propolisā, tādā veidā stropā vide atkal ir sterila, tajā nav nekādu baciļu. Un jāatgādina, ka bite savā mūžā dzeļ tikai vienu reizi, jo tās dzelonis ir ar atskabargu, to izraujot no sadzeltā upura ārā, bitīte satraumē savu vēderiņu, tas iznāk ārā ar visām zarniņām. Tā ir milzīga pašaizliedzība, ziedojot sevi kolektīva vārdā. 

Savukārt, cilvēki propolisu izmanto visdažādākajos nolūkos – tas ir antibakteriāls, dezinficējošs. Der mutes dobuma dezinficēšanai, to pakožļājot, smaganām veselīgi, ja ir sāpīgs zobs, var ap to aplipināt. Der kuņģim, kad ar siekalām tajā nokļūst. Tas labi šķīst spirtā un eļļā, ko ir vieglāk pielietot. Piemēram, propolisu eļļā ir labi iesmērēt vai iepilināt deguna gļotādām, tāda eļļa dziedē arī brūces. Savukārt, propolisa uzlējums spirtā ir ļoti noderīgs pie kakla saaukstēšanās un dažādām elpošanas saslimšanām – plaušu slimībām, tuberkulozei. To var lietot gan pilinot tāpat kaklā pilienus, gan arī uz cukuriņa vai rupjmaizītes, vairākas reizes dienā.

Propolisa ūdens – tas ir ar destilētu ūdeni sajaukts propoliss. To var lietot arī iekšķīgi. Pie glaukomām var ar tādu ūdeni mazgāt acis.

Apiterapija (apis – latīņu valodā bite) – tā ir bišu ražoto produktu pielietošana cilvēka veselības saglabāšanā, kā arī terapijā. Tā ir kļuvusi par atsevišķu novirzienu ārstniecībā. Apiterapija Latvijā gan nav tik populāra, kā tā varētu būt, jo biškopības produkti tomēr tiek plaši pielietoti. Lietuva Latvijai šajā jomā ir milzu soli priekšā.

Apiterapijā tiek pielietota arī bišu inde. To lieto kardioloģijā (piemēram, kad ir sirds aritmija), kad ir augsts asinsspiediens u.c., dermatoloģijā (ekzēmas, mikozes, kārpas, psoriāze u.c.), pie endokrīnām slimībām (hipertireoze, hipoglikēmija, menstruālie traucējumi u.c.), pie imunoloģiskiem traucējumiem, neiroloģijā (hronisks sāpju sindroms, multiplā skleroze, cerebrāla tromboze, dažādas etioloģijas muguras sāpju sindromi, neirīti u.c.), pie artrītiem, Herpes zoster, AIDS, vīrusu etioloģijas iekaisumiem, oftalmoloģijā, otorinolaringoloģijā, onkoloģijā. (izmantota informācija no www.medicine.lv)

Bija iespēja iepazīties arī ar dažādiem biškopības kosmētikas produktiem.  Ar to visu var iepazīties veikaliņā, Elga saviem pircējiem par tiem labprāt stāsta, kam kas vispiemērotākais. Piemēram, Latvijā diezgan izplatīts ir herpes vīruss, kas ir ļoti traucējoši, ja uzmetas uz lūpas. Tam ir piemērota higiēniskā lūpu krāsa, kuras sastāvā ir medus un propoliss. Medus arī ir antibakteriāls, jo jebkura medus sastāvā ir arī propoliss.

Vasks ir kā bišu sviedri, ja tā var to salīdzināt. To bite saražo ar saviem vaska dziedzerīšiem un nokasa sev no vēderiņa. Tas ir viens no būvmateriāliem, ko saražo bite. Vasks tiek izmantots roku krēmos, lūpu krāsās. Vaska sveces degot attīra gaisu.

Pie mums Latvijā no bišu vaska tiek ražots unikāls dabīgs iepakojamais materiāls. Kokvilnas audums tiek piesātināts ar bišu vasku. Šis iepakojamais materiāls ir mazgājams, lietojams vairākkārtīgi. Produkta nosaukums ir “Bee in wrap”. Tas ir piemērots pārtikas produktu iesaiņošanai un uzglabāšanai, kas tādā veidā saglabā savas dabīgās īpašības. Šis iesaiņojamais materiāls jau ir kļuvis atpazīstams ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Par to plašāk var uzzināt mājas lapā https://beeinwrap.com/

Vēl tika apspriesti visdažādākie jautājumi, kā tikai nevar pielietot bišu produktus. Padalījāmies arī ar receptēm, kā katrs ko pielieto. Nu neticami vērtīgs ir viss, ko cilvēks var iegūt no bites. Ne par velti ir teiciens, ka, ja no pasaules pazustu cilvēki, daba no tā neciestu, bet, ja no pasaules pazustu bites, tad gandrīz nekas vairs neaugtu, jo tās ir galvenās ziedu apputeksnētājas.

Vakara noslēgumā katra no mums pagatavojām sev par piemiņu suvenīru – iemācījāmies izliet vaska svecīti, žurkulēnu, lai mums visām būtu laimīgs un pārticīgs jaunais nu jau ieskrieties sākušais gads! Lai laimīgi un pārticīgi arī jums!

Vakaru vadīja: Elga Sulutaura