PAGATAVO SAVU SAPŅU ĶĒRĀJU

(Vakaru vadīja: Liene Dzene)

Par sapņu ķērāju dzimteni tiek uzskatīta Ziemeļamerika. Sena indiāņu paruna vēsta, ka labs miegs ir laba dzīve. Tas savu sakrālo nozīmi nav zaudējis arī šodien. Tiek uzskatīts, ka ar sapņu ķērāju tiek uzturēta saikne starp garu pasauli, tas palīdz orientēties sapņos un ietekmē cilvēka likteni.  Tā pamata uzdevums ir sapņu šķirošana – murgi, bailes caur to izbirst kā caur sietu un aiziet nebūtībā, bet skaistākie sapņi paliek tā tīmekļos pie sapņotāja.

Tas ir amulets, kas sargā un nes veiksmi, tādēļ ir svarīgi to gatavot pašam, jo katrs cilvēks intuitīvi jūt, kādas krāsas un materiālus izvēlēties. Lai arī salonos un tirdziņos ir nopērkami arī rūpnieciski ražojumi, tie ir enerģētiski auksti.

Šovakar mums kopā ar Lieni Dzeni, darbmācības skolotāju, bija iespēja katram sev pagatavot sapņu ķērāju. Lai to izdarītu, ir nepieciešama pamatne – aplis, ko var iegādāties gatavu vai arī pagatavot pats no stieples vai no kartona. Vēl darbam ir nepieciešamas dažādas lentītes, dzijas, krellītes, spalvas, kā arī daži palīginstrumenti (šķēres, adatas) un līmes (tekstila vai līmes pistole). 

Kad riņķis ir izvēlēts, to aptin ar lentīti vai dziju. Pēc tam sāk veidot zirnekļa tīklu, kura uzdevums būs izsijāt sliktos sapņus un saķert labos.

Tīklā tiek iepītas dažādas krellītes, zvaniņi.  To darot, mēs varam ielikt domu, vēlmi, ko gribam, lai tas piepildās, tā katram ir kā meditācija. Ne velti mēs sakām, ka katram ir savs meditācijas veids – kādam tā būs dārza ravēšana, kāds vāra zaptes, kāds skrien gar jūru, kāds nodarbojas ar jogu, ar meditācijām, kāds gatavo sapņu ķērāju...

Kad tīkls ar pērlītēm ir pabeigts, jāsāk domāt, kāda tad būs sapņu ķērāja aste. Šajā gadījumā tā tika saskaņota ar balto, smalko tīklu un izvēlētas baltas lentītes, kurām klāt piederējās arī baltas spalvas. Astes var būt vairākas, tām nav noteikta skaita, to krāsas arī var būt visdažādākās, - ko tikai piedāvā fantāziju pasaule!

Kad visas astes ir pabeigtas, tad beigās tiek piestiprināta cilpa, aiz kā gatavo sapņu ķērāju varēs piekārt.

Tādi mums šovakar sanāca sapņu ķērāji – tik dažādi kā mēs paši. Mūs raksturo ne tikai gatavais vizuālais sapņu ķērāja izskats, bet arī tas, kādus materiālus tā gatavošanai mēs izvēlējāmies – krāsa, vai diegs bija gluds, vai spurains, vai mīksts, vai likām klāt vizuļus, spīguļus, zvaniņus, spalviņas, krellītes, dažādus dabas materiālus, kā mēs tos kombinējām – tas viss atspoguļo cilvēka iekšējo stāvokli. Pats no sevis, no saviem sapņiem jau nekur neaizbēgsi!

Sapņu ķērāju ir vēlams piekārt virs gultas, bet tā, lai tas brīvi karātos, lai to pa laikam var iešūpot – tā tas attīra telpas enerģētiku, radot labvēlīgu vidi.

Tajā iekārtie zvaniņi harmonizēs enerģētiku.

“Leģenda vēsta, ka sieviete zirneklis ir Visuma dievietes metafora. Sākot no centra, mazītiņa punkta, viņa auž realitātes tīmekli. Reiz kādu dienu Visuma valdniece paraus diega galu un satīs pasauli atpakaļ centrā, pašā sākotnē, nulles punktā. Viņa iemieso sievišķo spēku, kas rada visu, kas tai ir apkārt, ar neredzamu tīklu savienojot cilvēkus, dzīvniekus, kokus, augus. Viss ir viens, viss ir saausts kopā”. (www.jauns.lv “Pasaule ir maza: latviešiem – puzuri, indiāņiem – sapņu ķērājs”.)

To, vai tāds amulets strādā, katrs var pārbaudīt pats. Bet tādiem tematiskajiem sarunu vakariem bez tā, ka ir iespēja iemācīties kaut ko jaunu un paša rokām sev kaut ko pagatavot, vakara sarunās izsijājās vēl cita, varbūt daudz svarīgāka nozīme. Protams, ka tika runāts ne tikai par sapņu ķērājiem, bet arī par daudz ko citu. Kā ļoti aktuāla tēma izvirzījās mūsu savstarpējā socializācija, kur nevar iztikt bez komunikācijas.

Kā šodien komunicē liela daļa skolas jauniešu? Arvien spilgtāk izlec gadījumi, kas parāda, ka bērni bez planšetes vai telefona nespēj normāli funkcionēt. Piemēram, stāsts – bērnam, kas jau no mazām dienām lieto mobilo telefonu un prot to izmantot visplašākajā veidā, kas būtu visnotaļ apsveicami, braucot no skolas uz pulciņu, ko tas apmeklē regulāri vairākas reizes nedēļā, tramvajā pēkšņi sākas histērija, kuras iemesls bija – telefonā pazudis internets un bērns nezina vairs, kur jākāpj ārā...

Ko vainot pie šādas situācijas? Protams, ka visvieglāk ir vainot sistēmu, bet mēs jau paši esam tie, kas šo sistēmu veido. Tad jau sanāk, ka jāvaino pašiem sevi par to, ka, lai bērns liktu mūs mierā, agrāk vecāki uzlika televīzijā multeni, tad ļāva stundām sēdēt pie datora, aizmaldoties spēļu pasaulē, citā realitātē, bet tagad tam tiek iedots mobilais telefons. 

Vai tādu mēs vēlamies savu nākotni, kā redzams Amsterdamā uzstādītajā skulptūrā atkarīgajiem, kas nu jau ir apceļojusi Feisbuku? Ne velti pie mums atceļo stāsti, ka rietumu pasaulē daudzi cilvēki šodien izvēlas būt vieni, bez attiecībām, lai ne ar vienu nav jārēķinās, jo visu aizvieto sociālie tīkli. Cilvēki izvēlas nelielus dzīvokļus, kur dzīvo vienatnē. Darbs, kas arī bieži vien ir saistīts ar virtuālo vidi, un tāda pati arī ir privātā dzīve. Draugi ir tikai internetā, attiecības – arī internetā. Bērni? Kāpēc uzņemties tādu darbu un atbildību. Arī vecumdienas taču varēs pavadīt pansionātā, pie datora vai telefona ekrāna.

Cilvēki pa laikam aizmirst, kāpēc vispār ir atnākuši, iemiesojušies uz zemes. Kaut ko iemācīties, sajust, piedzīvot. Zinot to, ka mūsu smadzenes neatšķir starpību, vai tas tiek piedzīvots virtuāli vai realitātē, varbūt tam nemaz nav nozīmes, kādā veidā mēs kaut ko piedzīvojam? 

Kur paliek cilvēcīgums? Jācer, ka tas tomēr ir  - kaut kur dziļi, kad dators ir izslēgts vai telefons izlādējies. Ļoti gribētos cerēt, ka cilvēki attapsies, uz kurieni ved šis ceļš. Nav jau runa par to, ka jādzīvo vai jāatgriežas pagātnē. Jāatceras, ka dators nevar aizvietot cilvēka sirds siltumu, mīļumu, glāstus, apkampienus.

Kā atjaunot cilvēcīgumu un laipnību savstarpējās attiecībās? Mums ir jāmācās no jauna sarunāties vienam ar otru, uzklausīt, pieņemt, veltīt laiku. To visu veicina savstarpēja satikšanās, kopēja darbošanās. Nevar visu apgūt no YouTube. Daudzas lietas vēl joprojām tiek nodotas tikai no mutes mutē, jo mēs jau nedalāmies tikai ar informāciju, tas viss ir saistīts ar enerģiju. Visam piemīt enerģija.

Lai mums visiem kopā izdodas radīt skaistāku un labāku savu pasauli! Arī to mēs iepinām savos sapņu ķērājos.