Ko nozīmē būt attiecībās?

(Vakaru vadīja: Inguna Balgalve)

Īss ieskats sarunu vakara tēmā.

Šeit nebūs saruna par to, ko piedāvā psihologi vai kāda no ezotērikas skolām. Parunāsim par tiem likumiem, kas valda dabā un vienlīdz attiecas uz mums cilvēkiem, jo esam šīs pašas dabas sastāvdaļa.

Visus procesus uz Zemes regulē Saules un Zemes pavadoņa Mēness mijiedarbība. Zeme nosaka formu jeb piešķir ķermeni, Mēness ietekmē uz Zemes esošo ūdeni, radot paisumu un bēgumu, tādējādi uzturot saraušanās un izplešanās principu. Savukārt Saule nosaka viena cikla sākumu un beigas: no brīža, kad redzam sauli austam pie horizonta, līdz tādam pašam nākamajam brīdim ir viena diennakts, no brīža, kad redzam Sauli austam konkrētā zodiaka zvaigznājā, līdz nākamajam šādam brīdim - ir viens gads. Ja kaut viens no šiem trim elementiem mainītu savu dabu, izmainītos viss, ko esam pieraduši saukt par dzīvi uz Zemes.

Jau sen cilvēki šo triju kosmosa ķermeņu mijiedarbības principu ir ieraudzījuši arī pašā cilvēkā. Cilvēkam ir ķermenis (simboliski no Zemes), spēja just un izpaust emocijas (simboliski no Mēness) un spēja domāt (simboliski no Saules). Tā kā dzīvību uz Zemes nodrošina Saules un Mēness mijiedarbība, tad mēs, cilvēki, sakām, ka dzīvību cilvēka ķermenim piešķir Gars un Dvēsele, vai kā to vēl mēdzam saukt - Dievs.

L (lektors): Tā kā mūsu tēma ir: ko nozīmē būt attiecībās, tad rodas jautājums, kas tad ir attiecības?

K (klausītājs): Attiecības ir mijiedarbība.

L: Ar ko?

K: Ar otru cilvēku. Ar vecākiem. Ar apkārtējo vidi. Ar dzīvi. Ar sevi.

L: Kas pēc jūsu domām ir pats pirmais, ar ko sākas attiecības?

K: Laikam jau pašam ar sevi.

L: Kā tas ir – pašam ar sevi? Ar ko tad mums sevī ir jāveido šīs attiecības?

K: Ar to, ko jūtam. Ar to, ko gribam. Ar to, cik godīgi esam paši pret sevi. Ar to, kā uzvedamies.

L: Lai vieglāk mums pašiem būtu saprast, par ko ir runa, vienosimies, ka mūsu ķermenis atspoguļo uzvedību un rīcību, Dvēseles ķermenis - mūsu sapņus, vēlmes un izdarīto izvēli, bet Gara ķermenis - mūsu domas. Tas ir tas pats, ko reliģijā sauc: Dievs - Tēvs, Dievs – Dēls un Svētais gars, bet ezotērikā par harmoniju jeb līdzsvaru starp vārdiem, sajūtām un darbiem.

Tātad mūsu gadījumā tas ir rīkoties tā, lai rīcībai vai tam, ko sakām nav pretruna ne ar mūsu domām, ne sajūtām.

K: Vai tas vispār ir iespējams?

L: Domāju, ka ir, tikai tas ir jāmācās. Mūsu skolu programmas ir izveidotas tā, lai cilvēks nākotnē būtu derīgs darba tirgum, bet tas, ko nozīmē dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, šajās programmās nav paredzēts.

Tā kā dabā viss ir izveidots uz atdarināšanas principa, tas ir, ka nākamais izmanto iepriekšējo (tas, kas ir pirms viņa) kā atdarināšanas paraugu. Pat tad, ja apstākļi ir citi, sākumā viņš seko iepriekšējam, un tad pamazām mainās ārējo apstākļu ietekmē. Ja nozāģē koku, tā vietā turpina augt tā paša koka atvases, nevis citas sugas koks. Tāpēc cilvēki arī mācās, atdarinot tos, ar kuriem visbiežāk ir saskarsmē vai redz. Mācīšanās notiek caur sajūtām, tāpēc mēs nespējam atcerēties visu dzirdēto.

L: Un atgriežoties pie tēmas, ko nozīmē būt attiecībās, ir vēl viens jautājums: kas ir attiecību pamatā?

K: Prieks. Kāds materiāls vai emocionāls ieguvums. Atbalsts. Nav vientulības sajūtas. Tu esi kādam vajadzīgs. Ir kāds, par ko rūpēties.

L: Kā visu pieminēto, mēs varam nosaukt vienkāršāk un vienā vārdā? Izdevīgums. Attiecību pamatā ir izdevīgums. Viss ir gaužām vienkārši: ir izdevīgums - ir attiecības, beidzas izdevīgums – beidzas attiecības. Izdevīgums var būt gan materiāls, gan emocionāls, gan psiholoģisks.

K: Vai tiešām tas tā ir vienmēr?

L: Jā, tas tā ir vienmēr. Kāpēc pie ūdens vienmēr ir zaļāka zāle, kuplāki koki, skaistāki ziedi, daudz dzīvnieku. Tāpēc, ka viņi viens otru izmanto, lai varētu dzīvot un turpināties vairākās paaudzēs. Kas notiks, ja upē pēkšņi izzudīs ūdens? Izmainīsies augu un dzīvnieku valsts. Iespējams, ka daudz kas aizies arī bojā. Dabā pastāv došanas ņemšanas princips – tā dod to, ko tev vajag, lai dzīvotu, un paņem sev to, kas vajadzīgs, lai arī viņa dzīvotu. Šeit nerunāju par cilvēkiem, jo lielākā daļa ir aizmirsusi, ka arī viņi ir dabas sastāvdaļa un uz viņiem arī attiecas šie paši likumi. Par to, kādas ir sekas, ja cilvēks aizmirst, kas viņš ir un kādiem likumiem pakļaujas, parunāsim citā sarunu vakarā.

L: Tātad – esam noskaidrojuši, ka jebkuru attiecību pamatā ir izdevīgums. Sākumā nonācām pie atziņas, ka attiecības vispirms sākas jau pašam ar sevi. Kā to saprast – man ir labas vai sliktas attiecības pašam ar sevi.

K: Būt godīgam pret sevi. Nemelot sev. Darīt tā, kā es jūtos vislabāk. Teikt to, ko domāju. Būt pašam.

L: Varbūt noskaidrosim, kas tad mūsos ir tas, kas veido šīs attiecības ar sevi: domas, sajūtas vai ķermenis? Ir skaidrs, ka visas trīs nosauktās lietas ir vienādi svarīgas. Tā kā mēs cilvēki viens otru vērtējam un izvēlamies pēc ārējā izskata, tad šobrīd pieņemsim, ka ķermenis ir tas, kas veido attiecības. Ķermenis atbild par rīcību, ko apkārtējie vērtē kā uzvedību. Tātad kā mūsu uzvedību ietekmē domāšana?

K: Mēs varam domāt pozitīvas domas, un mēģināt apkārt ieraudzīt to labo, jaunas iespējas. Var arī darīt otrādi – meklēt tikai slikto un kļūdas.

L: Var abējādi. Ja atceramies, ka attiecību pamatā ir izdevīgums, tad kurš variants mums ir izdevīgāks? Lai cilvēka domāšana būtu elastīga un radoša, ir jāattīsta tā sauktā tēlainā domāšana, un to, savukārt, var attīstīt lasot (uzsvars uz lasot) grāmatas.

K: Kāpēc tieši lasot grāmatas?

L: Tāpēc, ka tas veido tēlaino domāšanu, kas dzīvē ir vajadzīga, lai atrastu labākos risinājumus dažādām situācijām. Ir ļoti labi, ja bērnam bērnībā lasa priekšā pasakas un vēlāk, kad bērns jau iemācās lasīt, turpina to darīt kopā ar jums. Tas veido bagātu valodu ar daudziem salīdzinājumiem un ļauj radošāk izpausties. Pats svarīgākais ir tas, ka tiek attīstītas prasmes patstāvīgi spriest un izvērtēt situāciju, jo grāmatās parasti sižeti ir visdažādākie, un arī risinājumi mēdz būt tādi, kas mums pat prātā nenāktu. Var teikt, ka izlasīta grāmata līdzinās sarunai ar pašu autoru. Dažādi autori sniedz dažādas iespējas paskatīties uz vienu un to pašu situāciju.

Tātad varam teikt, ka ķermenim jeb mūsu uzvedībai attiecībās ar prātu ir izdevīgi, ja ir bagāts vārdu klāsts, spēja patstāvīgi spriest un izvērtēt situāciju. Jo, no malas raugoties, tas rada izglītota un zinoša cilvēka iespaidu.

L: Tagad padomāsim, kāds ķermenim ir labums no mūsu sajūtām un emocijām?

K: Droši vien ir atšķirība vai es esmu dusmīga vai priecīga.

L: Atcerēsimies, ka mēs runājam par attiecībām ar sevi. Kad tu dusmojies uz sevi un kad esi par sevi priecīga?

K: Droši vien, ja es kaut ko izdomāju izdarīt un man tas sanāk, tad esmu priecīga, ja nesanāk – dusmīga.

L: Vai dusmas ir par rezultātu, vai kaut ko citu?

K: Sākumā par rezultātu, bet, ja tā padomā, tad laikam jau par to, ka izdarīju nepareizu izvēli.

L: Jā, tā tiešām ir. Patiesībā sajūtas palīdz izdarīt izvēli. Tāpēc svarīgi ir mācīties apzināties, kas ir tas izdevīgums, ko es iegūstu no manis izdarītās izvēles.

K: Vai var teikt, ka mācies būt godīgs pret sevi un nemelot sev?

L: Tieši tā. Var samelot citam, bet sev nē. Mums sāp, ja uzzinām, ka kāds cits mums ir melojis, bet daudz vairāk sāp, kad saprotam, ka esam melojuši paši sev.

L: Sarunu vakaru noslēdzot, maziņš kopsavilkums par to, ko nozīmē būt attiecībās. Attiecības veidojas, ja ir izdevīgums. Ja izdevīguma nav zūd interese. Attiecībās ar sevi pats svarīgākais ir iemācīties būt godīgam pret sevi gan izvērtējot savas zināšanas un prasmes, gan izdarot izvēli, jo neviens cits nespēj nedz domāt, nedz arī just tavā vietā. Tu esi tas, kurš pieņem lēmumu, kā izturēties konkrētā brīdī.

L: Par to, kā veidojas attiecības ar otru cilvēku, runāsim nākamajā sarunu vakarā.

Paldies par atsaucību, sadarbību un jūsu viedokļiem. Uz tikšanos!