VESELĀ MIESĀ VESELS GARS

Autore: Inguna Balgalve

Pēdējā gada laikā daudz ir runāts par vīrusiem un pandēmiju, bet tikpat kā nerunā par veselību, veselības saglabāšanas profilaksi un veselīga dzīvesveida popularizēšanu. Teicienā, ka veselā miesā mājo vesels gars, ir norādīts, ka veselības pamatu pamats ir cilvēka garā, jeb tajā, kā cilvēks jūtas psiholoģiski un emocionāli. Runājot par globālām pārmaiņām uz zemeslodes, ir jāapzinās, ka viss nemitīgi mainās, un cilvēkam, neatkarīgi no tā, vai viņš to grib, vai nē, nākas šīm pārmaiņām pielāgoties.

Līdz šim esam pieraduši, pieminot veselību, domāt, ka runājam par to, vai mūsu ķermenī viss darbojas bez problēmām. Patiesībā, ja fiziskajā ķermenī parādās problēma, ko mēs saucam par slimību, tās ir sekas ilgstošām un neatrisinātām psiholoģiskām un emocionālām problēmām cilvēkā, kas rada stresu un tā paaugstināšanos. Ar laiku ķermenis iemācās šo stresu novirzīt dziļākos apziņas slāņos un bloķēt tā raidītos signālus, kā rezultātā sākas saslimšana, kuru var konstatēt fiziskajā plānā.

Veselība pēc definīcijas ir laba pašsajūta. Būt veselam nozīmē labi justies psiholoģiski, labi justies emocionāli un labi justies fiziski. Savukārt, priekšnosacījumi, tam, lai mēs justos labi, ir vide, kurā mēs dzīvojam un darbojamies. Šobrīd pamatā cilvēku uzmanība tiek vērsta tikai uz fizisko veselību, kur kā slimību novēršanas risinājumi tiek piedāvāti medicīnas un farmācijas sasniegumi. Varbūt tomēr der atcerēties, ka medicīnas un farmācijas pirmsākumi ir meklējami zintniecībā un dziedniecībā.

Es nebūt nedomāju, ka mums šobrīd būtu jāatgriežas pie pirmsākumiem, jo kā sākumā minēju, visu laiku notiek pārmaiņas. Es tikai gribu pateikt, ka jaunajiem izgudrojumiem ir savs sākums, un ka pamatzināšanas nav atceltas, bet tikai modernizētas. Tāpēc dažkārt nav saprotams, kāpēc tiek slavināta modernizētā versija (medicīna un farmācija) un tai pat laikā noliegta profesionālā dziedniecība, ja jau reiz dziedniecība ir  farmācijas un medicīnas pirmsākumu pamats.

Atceros, ja bērnībā bija sanācis kāds pārdzīvojums un nevarēju nomierināties, vecāmamma uzvārīja zālīšu tēju no vīgriezes un baldriāna saknes. Tagad aptiekā jautājot kaut ko nomierinošu pēc satraukuma pilnas dienas, ieteikto tablešu sastāvā redzu sev zināmo zālīšu ekstraktu. Mums būtu jāiemācās pilnvērtīgi izmantot gadu tūkstošos iegūtās zināšanas – vienas zināšanas un tehnoloģijas der ārstēšanai, citas - profilaksei. Manuprāt šajā sarežģītajā laikā, rūpējoties par cilvēka veselību, uzsvars būtu jāliek uz profilaktiskiem pasākumiem, kurus cilvēks var veikt pats savu iespēju robežās. Tam ir vajadzīgi sabiedrību izglītojoši pasākumi, lai cilvēki sāktu apzināties, ka paši ir atbildīgi par savu veselību, piekopjot vienu vai citu dzīvesveidu.

Manuprāt, ir pienācis laiks, kad cilvēkam ir jāuzņemas atbildība par savu ķermeni un savu dzīvi. Tas prasa, lai cilvēks būtu vispusīgi izglītots. Šobrīd tos, kas ir ieguvuši labu vidusskolas, koledžas vai augstskolas diplomu, vairs nevar nosaukt par cilvēkiem ar labu izglītību, bet gan varam teikt, ka viņi ir ieguvuši labu profesionālo izglītību. Vispusīga laba izglītība sevī ietver arī prasmi cienīt sevi un citus, labas uzvedības manieres, izpratni par došanas – ņemšanas nozīmi dzīvē un attiecībās, izpratni par dzīves un dabas likumiem. Vispusīgi izglītots cilvēks nemeklē citus, uz kā rēķina parazitēt, un neiesaistās psiholoģiskās drāmas trijstūrī: tirāns – upuris - glābējs.

Lielākās investīcijas ir jāieliek vispusīgi izglītota cilvēka izaudzināšanā un izglītošanā, nevis biznesa attīstībā un ekonomikas sildīšanā. Varam radīt darbavietas, bet ja nebūs, kas tajās strādā, tad kāda tam jēga. Jāmaina dzīves vērtību kritēriji pašos pamatos. Ne jau tas, kas daudz pelna ir veiksmīgs un laimīgs cilvēks, bet gan tas, kas dara to, kas viņam padodas un sagādā prieku, turklāt citi par to ir gatavi maksāt naudu.

Cilvēkiem nav jābūt vienādiem, viņi nav jāsalīdzina viens ar otru, jo tas nav iespējams. Tāpat kā nav divu vienādu pirkstu nospiedumu, tāpat nav divu vienādu cilvēku, pat tad, ja tie ir dvīņi, trīnīši utt. Ir jābeidz salīdzināt sevi ar citiem un citus ar sevi, tajā vietā jāvelta laiks sevis iepazīšanai un savas dzīves vīzijas veidošanai. Tad arī sapņi piepildīsies un iecerētais realizēsies.

Ir teiciens ”Nulles Punkts”, - tas ir brīdis, kad kaut kas beidzas, lai tajā vietā rastos kaut kas jauns, kas turpinās iepriekš uzsākto jaunā izpildījumā. Šo brīdi arī var saukt par nulles punktu, jo iepriekšējā vērtību un uzskatu sistēma savas iespējas ir izsmēlusi.  Ir jādomā citādāk, jārīkojas citādāk un jāveido jauna kopīga nākotnes vīzija. Sākumā tās būs atsevišķas līdzīgi domājošu cilvēku grupas, kuras, ar laiku apvienojoties, veidos kopīgus pamatprincipus, uz kā veidot pamatus jaunam sabiedrības modelim. Ir jāapzinās, ka vislielāko pretestību izrādīs tie cilvēki, kuri negrib mainīties (visdažādāko apsvērumu dēļ), tie, kuri negrib mācīties kaut ko jaunu, un arī tie, kuri negrib uzņemties atbildību, jo ērtāk ir vainot un nopelt citus.

Jaunā laikmeta moto - Esi laimīgs. Ko nozīmē būt laimīgam? Tas nozīmē labi justies: psiholoģiski, emocionāli un fiziski. Lai cilvēks labi justos fiziskajā pasaulē, viņam ir jābūt pietiekamam materiālajam nodrošinājumam un iespējai to sev radīt. Emocionālajā plānā labi justies nozīmē būt veselam, justies vajadzīgam un novērtētam. Psiholoģiskajā plānā labi justies nozīmē spēju un prasmi priecāties par sevi un dzīvi, tas ir dzīvotprieks. Ja cilvēkam izdodas līdzsvarot visas trīs jomas savā dzīvē, tad nav jāuztraucas un jābaidās par to, kas viņu gaida nākotnē. Nākotne ir tikpat mainīgs lielums kā šodiena.

Ir pats piemērotākais laiks, lai sāktu rūpēties par savu psiholoģisko, emocionālo un fizisko veselību. Reiz man skolotājs teica, ka jāmainās ir ne jau tam, kam zemāka izglītība, bet gan tam, kas slikti jūtas. Tas, kurš jūtas labi (tam gandrīz nav nekāda sakarība ar iegūto izglītību),  savā labā jau ir pielicis zināmas pūles, tāpēc nav loģiski, ka viņš gribētu kaut ko mainīt. Ja tu slikti jūties, tad jāmainās ir tev pašam, līdz iegūsi kāroto labsajūtu. Tā ir liela māksla un arī dzīves gudrība – justies labi esot tādam kāds esi.

Ja es būšu kā citi, tad kurš būs kā es? Ābelei katru gadu nav citi augļi tikai tāpēc, ka tie āboli jau ir apnikuši un persiki izskatās skaistāki. Ābele ir ābele un tāpēc viņu mīl, ka tā ir ābele un nekas cits.  Tie, kam garšo persiki, meklēs persiku koku un ies garām ābelei, lai cik skaista un dāsna tā būtu. Tie, kas iecienījuši ābolus, nemeklēs persikus. Cilvēks patieso izvēli izdara ar sirdi, kaut dažkārt prāts cenšas pārliecināt par kaut ko citu.

Iepazīsim sevi, sekosim savai sirdsbalsij, mainīsimies, līdz jutīsimies labi un būsim laimīgi!