Zināšanas un garīgums
(Autore: Inguna Balgalve)
Bieži nākas saskarties ar cilvēkiem, kuri paši sev piedēvē zināšanas un talantus, kuru patiesībā nemaz nav, un uz šīm piedēvētajām spējām sevi paaugstina augstāk pār citiem līdzcilvēkiem. Šobrīd sabiedrībā nav kritēriju, kas ļautu izprast cilvēka intelektuālo potenciālu. Klausoties sabiedrībā zināmu cilvēku izteikumos, arvien biežāk rodas iespaids, ka viedoklis ir, bet zināšanu nav, jo tiklīdz tiek uzdoti precizējoši jautājumi, tā atbildes vietā nākas dzirdēt atrunas, nevis paskaidrojumus. Kāpēc tā notiek? Manuprāt, ļoti labi to prata pateikt mācītājs Jānis Rubenis savā runā, saņemot Pirmo Valstiskuma balvu šī gada augustā. Viņš runāja par apziņas stāvokļiem, kurus nodēvēja par Virsotņu pieredzi, kad apziņā atveras neiedomājams plašums, dziļa skaidrība un gudrība. Šajā apziņas stāvoklī var rast risinājumu jebkurai situācijai. Tikai šie apskaidrības mirkļi ātri pāriet, un cilvēks atgriežas savā prāta pasaulē, kurā viss tiek vienkāršots, un ikdienā iezogas steiga ar savu cinismu un cīņu par vietu zem saules.
Virsotņu pieredzi vēl mēdz dēvēt par garīgo atmodu, un šeit nav domāta reliģija, bet cilvēkam esošā Gara modināšana, lai atbrīvotos no dzīves laikā iemantotiem prāta ierobežojumiem. Lai radītu kaut nelielu izpratni par to, kas tad ir Virsotņu pieredze, un kā šī pieredze ietekmē cilvēka domāšanu, mēģināšu izskaidrot zemāk veidotajā tabulā.
Kritēriji |
Parastais cilvēks |
Cilvēks, kurā sākas Garīgā pamošanās |
Garīgi pamodies cilvēks. |
Augstākais vērtību kritērijs |
Nauda, vara, slava |
Cilvēcība, godīgums, sirdsapziņa |
No sirds nākoša mīlestība, cēloņu-seku likuma izpratne. |
Izvēli izdara …. |
Ar prātu, pamatojoties uz iegūtajām zināšanām un noteiktajiem likumiem. |
Balstoties uz savām vēlmēm, ievērojot sabiedrībā pieņemtos un valstī noteiktos likumus. Ievērojot Dieva baušļus. |
Ieklausoties savā sirdsbalsī, pieredzē no iegūtajām dzīves mācību stundām, un apziņas apskaidrības. |
Tic |
Sev un paša spēkiem |
Sev un Augstākiem spēkiem |
Ka viss ir savstarpēji saistīta enerģija, kas izpaužas dažādos vibrāciju līmeņos kā situācijas un notikumi. |
Attieksme pret citiem cilvēkiem un apkārtējo vidi |
Dzīvoju tikai vienu reizi, tāpēc daru kā gribu. |
Dzīvo pēc principa: ”Nedari otram to, ko negribi pats sev”. |
Katrai lietai, cilvēkam, notikumam ir savs laiks, vieta un nozīme. |
Sarežģītās dzīves situācijās un neveiksmēs … |
Vaino citus cilvēkus, vecākus, valdību un tamlīdzīgi, tikai ne sevi. Gaida, ka kāds no malas atnāks un atrisinās radušos situāciju. |
Meklē atbildes uz jautājumu; ”Kur es pieļāvu kļūdu?” Lūdz padomu un palīdzību citiem, lai mainītu situāciju. Rīkojas. |
Cenšas izprast – ar ko es radīju šādu situāciju. Ko tā man māca? Kā turpmāk rīkoties? Uzņemas atbildību par savu izvēli un sekām. |
Dzīves redzējums |
Par nākotni nedomā, paļaujas uz likteņa labvēlību un valdības rūpēm par sabiedrību. |
Spēks, drošība un nākotne ir stiprā, saliedētā ģimenē, tradīcijās un rūpēs par savām vecumdienām. |
Zina, ka dzīve ir taisnīga, un ka katrs saņems pēc nopelniem, jo dzīves skolā katram kaut kas ir jāiemācās. |
Uzskats par mācīšanos, sevis izglītošanu |
Pietiek ar akadēmisko izglītību (skola, augstskola, doktorantūra). |
Bez akadēmiskās izglītības ir interese par interešu izglītību un vaļaspriekiem. |
Visu dzīvi uzskata kā vienu mācību stundu sava Gara un Dvēseles attīstībai. |
Kultūras un mākslas pasākumu apmeklēšana ir… |
Labais tonis (sabiedrībā pieņemts uzskats). |
Sevis pilnveidošana un vēlme sekot līdzi, tam kas ir aktuāls apkārtējā sabiedrībā un pasaulē. |
Tautu tradīciju un kultūras iepazīšana un vēsturisko notikumu izpratnes veidošana. |
Grāmatu lasīšana un izglītojošu pasākumu apmeklēšana. |
Interesanta nodarbe brīvā laika aizpildīšanai. |
Redzesloka paplašināšana un savu prasmju pilnveidošana. |
Iztēles un telpiskā redzējuma attīstīšanai. (redzēt ar Gara acīm) |
Astroloģija, ezotērika, dziedniecība, zintniecība un citas tamlīdzīgas sfēras |
Muļķības, pasakas, kaut kas slikts utt. |
Senas zināšanas un mācības, kas palīdz izprast sevi un dzīvē kopumā notiekošo. |
Dabas (Kosmosa) likumi, kas nosaka visus procesus uz planētas Zeme. |
Spēj saprasties un sadarboties |
Tikai ar tiem, kas domā tā kā ES. (Pārējos uzskata par neizglītotiem vai “nepareiziem”, salīdzinot ar sevi.) |
Ir elastīgi un rīkojas pēc situācijas. Cenšas norobežoties no sev netīkamiem cilvēkiem un apstākļiem. |
Ar visiem. |
Sev vēlamā rezultāta sasniegšanai izmanto… |
Iemācītās zināšanas, no “augšas” dotos norādījumus un likumus. Bieži manipulē, izmantojot iebiedēšanu vai cenšas radīt vainas sajūtu. |
Ja viedokļi atšķiras, tad diskutē, izmantojot savas zināšanas un pieredzi, cenšoties un panākt kompromisu. |
Savas zināšanas un pieredzi, kas tiek izskaidrota ar konkrētiem piemēriem no reālās dzīves. Bieži izmanto alegoriju, kā salīdzinājumu, situācijas izprašanai. |
Reakcija uz kritiku |
Uzbrukums – labākā aizsardzība. Dusmas un aizvainojums, kas rada vēlmi atriebties. Neiecietība pret citādi domājošiem. |
Izteiktās kritikas izvērtēšana tālākai rīcībai. Ja kritika pamatota, tad tā tiek uztverta kā mācību stunda, bet ja kritiku uzskata par nepamatotu, tad norobežojas no kritizētāja. |
Saprot, ka visam savs laiks un to, ka kritizētājam pašam jāizaug savā izpratnē, lai par to varētu objektīvi spriest. ( Piemēram: 14 gadīgs bērns māca vecākus, kā pareizi jābrauc ar automašīnu) |
Mīl |
Ar prātu un kaisli |
Ar sirdi un ķermeni (glāstiem, pieskārieniem, maigumu un mīļumu). |
Ar maigumu un labestību savā attieksmē pret apkārtējo pasauli. |
Raksturā |
Paštaisni |
Elastīgi |
Draudzīgi |
Katrs pats var izvērtēt, kuri no iepriekš minētajiem kritērijiem vairāk atbilst viņa uzskatiem un dzīves vērtībām. Piedzīvojot, Jura Rubeņa pieminēto Virsotņu pieredzi, cilvēkā mostas vēlme būt labākam, godīgākam, taisnīgākam un mīlošākam. Cilvēks sāk apzināties, ka par katru savu izdarīto vai arī neizdarīto izvēli būs jāatbild vien pašam, un nav pamats vainot citus.